Jūnija Mēneša sportists komandu sporta veidos – futbolists Rodžers Krasts. Futbola laukumā viņš ir nepiekāpīgs, disciplinēts un vienmēr gatavs doties līdz galam. Tomēr viņa ceļš uz šo pārliecību nav bijis vienkāršs. Pirmos soļus futbolā viņš spēra nevis ar degsmi acīs, bet mammas iedrošināts. Tieši viņa bija tā, kura, redzot, ka dēla draugs trenējas futbolā, nolēma arī viņu aizvest uz treniņu. Sākums nebija viegls – pirmajos mēnešos viņš nejutās labi, tā bija jauna vide, kur bija jāpakļaujas noteikumiem un trenera prasībām. Lai gan futbols kā spēle viņam patika jau toreiz, vēlēšanās palikt tajā nebija.
Bet vecāki bija nelokāmi – viņi uzstāja, lai viņš turpina iesākto. Šodien viņš saka: bez viņu stingrības viņš nebūtu tur, kur ir. Tagad futbols ir neatņemama dzīves sastāvdaļa – kaislība, kas dzīvo katrā dienā jau desmit gadus.
Nozīmīgākie brīži līdz šim ir bijuši uzvara pār “Ogre United” Latvijas kausa izcīņā un iespēja pārstāvēt Latvijas jaunatnes izlases – mirkļi, kas paliek atmiņā un iedvesmo uz vēl lielākiem mērķiem. Tomēr viņš skaidri pasaka: lielākais sasniegums vēl tikai priekšā.
Viņa ikdiena rit kā daudziem sportistiem – treniņi, spēles, atpūta. Nedēļas vidū notiek U-19 čempionāta spēles, bet brīvdienās viņš pārstāv komandu Latvijas 2. līgā. Nereti dienā ir divi treniņi. Futbols ir režīms, kurā nav vietas nejaušībām.
Laukumā viņš visbiežāk spēlē aizsardzībā, taču spēj pielāgoties arī citām pozīcijām. Viņa spēks ir fiziskā sagatavotība, spēja izmantot abas kājas un neatlaidība, kas redzama katrā duelī. Paškritiski viņš atzīst, ka joprojām jāmācās saglabāt mieru situācijās, kur vajadzīga vēsa galva – tas ir viens no punktiem, pie kā vēl jāstrādā.
Viņš seko līdzi daudziem sportistiem, lasījis daudz iedvesmojošu stāstu, taču galvenā motivācija dzimst no viņa paša. Viņš nevēlas kādam līdzinātie, bet radīt savu ceļu, savu stāstu.
Tuvākais mērķis – palīdzēt FC Valmiera klubam sasniegt tā izvirzītos mērķus. Nākotnē – kļūt par pilnvērtīgu profesionālu futbolistu un sasniegt visu, kas iespējams ar paša spēkiem. Taču viņš labi saprot, ka futbolā viss var mainīties vienas spēles laikā. Tāpēc ikdienas darbs, disciplīna un pacietība ir tas, kas viņu vada.
Līdzās futbolam viņš turpina arī mācības skolā viņš uzskata, ka labi apvieno skolu ar sportu. Vislabāk padodas vēsture, bet matemātika prasa vairāk pūļu.
Pirms spēlēm viņš nejūt spiedienu. Viņam sports nav stress – patiesais spiediens nāk no dzīves, kur problēmas var būt daudz smagākas. Katru spēli un treniņu viņš cenšas izbaudīt, jo apzinās, ka iespēja būt laukumā nav dota visiem.
Jaunie spēlētāji, kuri skatās uz viņu, var mācīties vienu – disciplīna un apņēmība ir pamats ceļam uz mērķiem. Viņš aicina nebaidīties no sapņiem, nepakļauties svešiem viedokļiem un ticēt sev, lai kādi šķēršļi būtu ceļā.
Un visbeidzot – pateicība. Viņš uzskata, ka viņa karjera vēl tikai sākas, taču jau šobrīd vislielāko pateicību viņš velta savai ģimenei, visiem treneriem un komandasbiedriem. Tieši viņi palīdzējuši kļūt par to spēlētāju un cilvēku, kas viņš ir šodien.
Pateicamies biedrībai “Valmieras Uzņēmēju klubs” par sarūpētajām balvām godinot mēneša labākos Valmieras Sporta skolas sportistus
